Stefana Frēliha mājas lapa
(kopš 18 gadiem)
(kopš 18 gadiem)
Arābu simbols "N", piemēram, nācarietis vai kristietis.
Dzejoļi
Manu jauno dzejoļu 25. gadadiena
2024. gadā aprit 25 gadi kopš brīža, kad es sāku savus jaunos dzejoļus. Tie nav pirmie dzejoļi – dažus es rakstīju bērnībā –, bet tie ir pirmie pēc ilgāka pārtraukuma. Es pārvarēju rakstnieka bloku ar jaunu rakstīšanas stilu un kopš tā laika nekad neesmu spējis apstāties. 20 gadu laikā ir bijuši vairāk nekā 550 dzejoļi. Man ļoti daudz nozīmē, ka varu rakstīt par Jēzu Kristu un dzīvi kopā ar viņu. Tāpēc esmu īpaši gandarīts, ka varu prezentēt savus pirmos dzejoļus.
Pirmais bija: Kosova (1999. gada marts/aprīlis)
Dievs piešķir dzīvei jēgu (20.5.99.)
Lūgšana (7. jūnijs)
Paldies (12.6.99)
New Horizons (1999. gada 9. jūlijs)
Pārejamība, kā arī rudens un pavasaris 30.10.99
Pieprasījums (11/9/99)
Ziemassvētku dzejolis (14.12.99)
Dzejolis tūkstošgades mijā (1999. gada 31. decembrī)
Es novēlu jums Dieva svētību lasot!
2024. gadā aprit 25 gadi kopš brīža, kad es sāku savus jaunos dzejoļus. Tie nav pirmie dzejoļi – dažus es rakstīju bērnībā –, bet tie ir pirmie pēc ilgāka pārtraukuma. Es pārvarēju rakstnieka bloku ar jaunu rakstīšanas stilu un kopš tā laika nekad neesmu spējis apstāties. 20 gadu laikā ir bijuši vairāk nekā 550 dzejoļi. Man ļoti daudz nozīmē, ka varu rakstīt par Jēzu Kristu un dzīvi kopā ar viņu. Tāpēc esmu īpaši gandarīts, ka varu prezentēt savus pirmos dzejoļus.
Pirmais bija: Kosova (1999. gada marts/aprīlis)
Dievs piešķir dzīvei jēgu (20.5.99.)
Lūgšana (7. jūnijs)
Paldies (12.6.99)
New Horizons (1999. gada 9. jūlijs)
Pārejamība, kā arī rudens un pavasaris 30.10.99
Pieprasījums (11/9/99)
Ziemassvētku dzejolis (14.12.99)
Dzejolis tūkstošgades mijā (1999. gada 31. decembrī)
Es novēlu jums Dieva svētību lasot!
Pēc viena gada:
Un tad sākās 2002. gads. Ko tas viss nozīmēs? Vai pasauli satricinās jauns terors? Jebkurā gadījumā mēs bijām tuvāk Jēzus Kristus atgriešanās brīdim nekā pirms gada. Neraugoties uz visiem jautājumiem, mēs zinājām, ka esam drošībā Dieva priekšā un varējām ļauties krist viņa rokās.
Daži cilvēki palaida petardes un aizdedzināja Jaungada vakara raķetes. Virs redzētajām pilsētām mēs varējām redzēt simtiem šādu bāku.
Mēs apsveicām un apskāvām viens otru. Dažas meitenes sāka dziedāt kristīgās dziesmas.
Vēlāk mēs stāvējām ļoti lielā aplī un lūdzām, lai Dievs mūs pavada jaunajā gadā. Mēs vēlējāmies sasniegt Bornheimu un tās apkārtni ar Jēzus Kristus evaņģēliju, kas maina dzīvi. Tas bija mūsu mērķis un arī misija.
Epilogs:
Tas bija saspringts, bet, galvenais, brīnišķīgs gads, ko varēja piedzīvot augšteces jauniešu grupa. Mēs esam kļuvuši daudz tuvāk Dievam un pieredzējuši, ko nozīmē patiesa sadraudzība ar viņu un citiem kristiešiem. Es pats varēju personīgi piedzīvot to, ko esmu šeit pierakstījis. Par laimi, es parasti atrados “nozieguma vietās”, un, kad nebiju, es intervēju lieciniekus. Es ceru, ka šis ziņojums tuvinās cilvēkus Dievam un ka cilvēkiem no augšteces grupas tiks atgādināts tas, ko mēs pieredzējām ar Dievu 2001. gadā. Mēs vēl esam tālu no sava mērķa sasniegšanas, bet mēs turpināsim. ar nepacietību gaidu!
Un tad sākās 2002. gads. Ko tas viss nozīmēs? Vai pasauli satricinās jauns terors? Jebkurā gadījumā mēs bijām tuvāk Jēzus Kristus atgriešanās brīdim nekā pirms gada. Neraugoties uz visiem jautājumiem, mēs zinājām, ka esam drošībā Dieva priekšā un varējām ļauties krist viņa rokās.
Daži cilvēki palaida petardes un aizdedzināja Jaungada vakara raķetes. Virs redzētajām pilsētām mēs varējām redzēt simtiem šādu bāku.
Mēs apsveicām un apskāvām viens otru. Dažas meitenes sāka dziedāt kristīgās dziesmas.
Vēlāk mēs stāvējām ļoti lielā aplī un lūdzām, lai Dievs mūs pavada jaunajā gadā. Mēs vēlējāmies sasniegt Bornheimu un tās apkārtni ar Jēzus Kristus evaņģēliju, kas maina dzīvi. Tas bija mūsu mērķis un arī misija.
Epilogs:
Tas bija saspringts, bet, galvenais, brīnišķīgs gads, ko varēja piedzīvot augšteces jauniešu grupa. Mēs esam kļuvuši daudz tuvāk Dievam un pieredzējuši, ko nozīmē patiesa sadraudzība ar viņu un citiem kristiešiem. Es pats varēju personīgi piedzīvot to, ko esmu šeit pierakstījis. Par laimi, es parasti atrados “nozieguma vietās”, un, kad nebiju, es intervēju lieciniekus. Es ceru, ka šis ziņojums tuvinās cilvēkus Dievam un ka cilvēkiem no augšteces grupas tiks atgādināts tas, ko mēs pieredzējām ar Dievu 2001. gadā. Mēs vēl esam tālu no sava mērķa sasniegšanas, bet mēs turpināsim. ar nepacietību gaidu!
Misija Kēnigsbergā, Kaļiņingradā no 2001. gada 30. jūlija līdz 10. augustam
Kopš šīs misijas ir pagājuši tieši 20 gadi. Lūk, ko es toreiz rakstīju:
Trīs mikroautobusi un Golfa universālis ripoja pa Polijas lauku ceļiem. Ceļi bija sliktā stāvoklī, jo tajos bija pamatīgas rievas. Laika gaitā darva bija izkususi un izšļakstījusies ceļa malā, kur atkal sacietējusi. Tā rezultātā tur tika veikta aptauja. Brauciens gāja cauri pilsētām, kur ceļš griezās asos līkumos. Kolonna mēģināja noturēties kopā, taču automašīnas bieži apdzina transportlīdzekļus ar vācu numurzīmēm, kas devās uz Krievijas pilsētu Kaļiņingradu.
Kas bija šie cilvēki, kuri bija uzdrošinājušies veikt šo ne visai drošo ceļojumu uz kādreizējo Austrumprūsijas pilsētu Kēnigsbergu?
Lielākā daļa no mums nāk no jauniešu grupas augšpus Bornheimas evaņģēliskās brīvbaznīcas. Pārējie nāca no citiem pagastiem. Lielākā daļa mūsu vecāku un pat daži no mums ir dzimuši Krievijā. Tomēr lielākajai daļai no mums ar to vairs nebija nekāda sakara. Tomēr mēs devāmies šajā misijā.
Kas vēl notika:
Piedalīšanās dievkalpojumos vietējā sabiedrībā,
Ievērojamu vietu apskate.
Darbs narkotiku rehabilitācijas klīnikā bērniem, bērnu namā, bērnu atpūtas ciematā, slimnīcā un cietumā.
Kempings Kuršu kāpās.
Nedod Dievs haotiskā braucienā mājās
Misijā tapa dzejolis Pagātnes ēnas.
Trīs mikroautobusi un Golfa universālis ripoja pa Polijas lauku ceļiem. Ceļi bija sliktā stāvoklī, jo tajos bija pamatīgas rievas. Laika gaitā darva bija izkususi un izšļakstījusies ceļa malā, kur atkal sacietējusi. Tā rezultātā tur tika veikta aptauja. Brauciens gāja cauri pilsētām, kur ceļš griezās asos līkumos. Kolonna mēģināja noturēties kopā, taču automašīnas bieži apdzina transportlīdzekļus ar vācu numurzīmēm, kas devās uz Krievijas pilsētu Kaļiņingradu.
Kas bija šie cilvēki, kuri bija uzdrošinājušies veikt šo ne visai drošo ceļojumu uz kādreizējo Austrumprūsijas pilsētu Kēnigsbergu?
Lielākā daļa no mums nāk no jauniešu grupas augšpus Bornheimas evaņģēliskās brīvbaznīcas. Pārējie nāca no citiem pagastiem. Lielākā daļa mūsu vecāku un pat daži no mums ir dzimuši Krievijā. Tomēr lielākajai daļai no mums ar to vairs nebija nekāda sakara. Tomēr mēs devāmies šajā misijā.
Kas vēl notika:
Piedalīšanās dievkalpojumos vietējā sabiedrībā,
Ievērojamu vietu apskate.
Darbs narkotiku rehabilitācijas klīnikā bērniem, bērnu namā, bērnu atpūtas ciematā, slimnīcā un cietumā.
Kempings Kuršu kāpās.
Nedod Dievs haotiskā braucienā mājās
Misijā tapa dzejolis Pagātnes ēnas.
Jaungada brīvā laika pavadīšanai Ahrdorfā, Eifelē, 2000./2001
Tas bija notikums, kas mani spēcīgi ietekmēja. Šī atmoda manā jauniešu grupā tajā laikā mainīja manu dzīvi uz visiem laikiem. Šeit es vēlētos nodot dažus teikumus no mana tā laika ziņojuma.
Mēs sapratām, izmantojot Lāodikejas draudzes piemēru (Jāņa Atklāsme), kā mēs stāvējām Dieva priekšā. Tukšām rokām, nabagiem, akliem un kailiem. Mums nebija, ko viņam parādīt. Bet runātājs arī teica, ka Dievs vēlas mums dot garīgo zeltu, lai mēs kļūtu bagāti. Pēc tēmas diskusijas mēs visi nometāmies ceļos uz grīdas un lūdzām, lai Dievs mums piedod mūsu lepnumu. Mēs lūdzām, lai Dievs mūs maina. Tas vakars bija pagrieziena punkts un jauns sākums ar Dievu.
Nākamajā dienā runātājs teica: "Mēs vakar lūdzām Dievam piedošanu. Tagad mums vajadzētu lūgt viens otram piedošanu." Mēs vilcinādamies tuvojāmies viens otram un izstāstījām tiem, par kuriem bijām slikti domājuši un lūdzām piedošanu. Dažiem bija asaras acīs. Mēs apskāvāmies viens otru. Pacēlās prieks.
Jauniešu vadītājs mūs mudināja pie tā pieturēties. Jo tas, kas šeit notika, bija atmoda.
