Karalis ievācas
Karalis ierodas uz ēzeļa,
jā, viņš brauc uz Jeruzalemi.
Hozanna augstākajā līmenī!
Lai svētīts Dāvida Dēls,
jo viņš nāk, kā pravietis bija apsolījis,
cilvēku pūlis viņu uzmundrina.
Ciānas meita, tu vari priecāties
jo šodien tavs ķēniņš nāk pie tevis.
Izklāj palmu lapas viņa priekšā,
dod viņam ceļu cauri pūlim.
Viņš nāk pazemībā, nevis kā uzvarētājs.
Viņš nejāj ar zirgu,
Viņš joprojām nāk ar ratiem.
Viņa mācekļi viņu pavada,
bet viņa pusē nav karavīru.
Tauta kliedz un priecājas,
ka beidzot notiek tas, ko viņi gaidīja,
bet rakstu mācītāji protestē
un gribas pārtraukt šo prieku.
Un Jēzus skumji skatās uz šo pilsētu,
kas viņu šodien sveicina un drīz sitīs krustā.
Viņš raud, ka viņa palaida garām iespēju nožēlot grēkus.
Jo viņš nav nācis pie mums varenā un varenībā,
bet kā maigs jērs,
kas nes pasaules grēkus.
Viņš pieviļ cerības
jo viņš nerada zemes valstību
un neizdzen romiešus no valsts.
Un tomēr nav neviena lielāka par viņu.
Sviniet mūsu ķēniņa ienākšanu Jeruzalemē uz ēzeļa, uz ēzeļa kumeļa.
Viņam lai ir slava mūžīgi mūžos.
Pūpolsvētdiena, 2017. gada 9. aprīlis © Stefan Fröhlich
Tikai mīlestības dēļ
Viņš skatās uz mani ar mīlestības pilnām acīm
un neredz mani tādu, kāda esmu,
bet kāda es reiz būšu.
Tikai mīlestības dēļ viņš nesa krustu par mani,
mīlestības dēļ vien viņš nodeva sevi savu ienaidnieku rokās,
mīlestības dēļ vien viņš paņēma ērkšķu vainagu,
mīlestības dēļ viņam bija rokas un kājas caurdurtas ar naglām,
mīlestības dēļ vien viņš piedeva saviem mocītājiem,
mīlestības dēļ viņš ļāva sevi izsmiet,
mīlestības dēļ vien viņš piedeva laupītājam pie krusta,
mīlestības dēļ viņš nomira par mani,
Tikai mīlestības dēļ viņš mani samierināja ar Dievu,
mīlestības dēļ viņš iegāja manā spraugā,
mīlestības dēļ viņš atbrīvoja ceļu pie Dieva,
mīlestības dēļ viņš samaksāja par manu grēku,
Tikai mīlestības dēļ viņš pēc trim dienām augšāmcēlās no mirušajiem.
Es viņu dievinu ar pateicību.
Viņš ir jērs, kas tika nokauts mūsu dēļ
un tomēr kā ķēniņš viņš ir paaugstināts pāri visam.
Viņš mani atbrīvoja no elles, nāves un velna.
Žēlastībā viņš aicina jūs:
"Vērsieties pie manis šajā žēlastības laikā,
jo es pieņemu tevi mīlestības dēļ.
Es ļauju savām asinīm plūst tev aiz mīlestības
un salauzt manu ķermeni.
Ar mani jūs atradīsit to, ko pasaule nevar dot.
Ļaujiet sevi izglābt no šīs pasaules, kas ir nobriedusi spriedumam,
jo žēlastības laiks tuvojas beigām.
Es gāju Krusta ceļu mīlestības dēļ.
Nāc pie manis!"
Kādu mīlestību Jēzus parādīja pie krusta
kad viņš uzņēmās visas mūsu ciešanas un sāpes.
Ievainotie tiek dziedināti pie krusta.
Viņš to darīja jūsu labā tikai mīlestības dēļ.
© Stefans Frēlihs Lielā piektdiena, 2022. gada 15. aprīlis
Ebreju karalis
Kas ir šis karalis, kas ir atbildīgs par savas ebreju tautas grēkiem
un piesita krustā visu pasauli?
Tas ir Jēzus no Nācaretes, Mesija, jūdu ķēniņš.
Viņš dzimis ebreju ģimenē,
apgraizīts astotajā dienā, svētīts Dievam templī kā pirmdzimtais.
Būdams divpadsmit gadus vecs, viņš apspriedās ar rakstu mācītājiem.
30 gadu vecumā viņš sāka Mesijas kalpošanu,
Viņš katru dienu aicināja 12 mācekļus pavadīt viņu
un kā ebreju rabīns par to mācīja cilvēkiem,
kāds ir Dievs un kāda ir viņa griba.
Viņš pievērsās Israēla vājajiem, atstumtajiem un grēciniekiem,
kurā viņš pasludināja žēlastības gadu.
Viņš gribēja viņus atgriezt derībā, attiecībās ar Dievu.
Mīlestība un žēlastība raksturoja viņa dabu un rīcību.
Viņš dziedināja daudzus slimus un darīja brīnumus
un atbrīvoja cilvēkus no ļaunuma varas.
Ar reliģiskajiem vadītājiem, kas viņu noraidīja,
viņš vadīja daudzus strīdus.
Viņš sevi sauca par Cilvēka Dēlu, kas saņem varu no Dieva,
un valdīs pār visām tautām mūžīgi.
Daudzi ebreji viņu pielūdza, bet viņš nekad neļāva sevi kronēt par karali,
uzsākt cīņu ar romiešiem.
Jo viņš gribēja samierināt ebreju tautu un visus cilvēkus ar Dievu un piedot viņiem viņu grēkus.
Pūpolsvētdienā viņš pazemīgi iebrauca Jeruzalemē, jājot uz ēzeļa,
ar hallelujas saucieniem no daudziem cilvēkiem.
Viņš izmeta tirgotājus no tempļa, jo tie apgānīja Dieva namu,
reliģiskie vadītāji gribēja viņu nogalināt.
Viņi viņu arestēja Ģetzemanes dārzā,
Tie viņu iztaujāja augstā priestera Kajafa priekšā
un nodeva viņu Romas pārvaldniekam Pilātam.
Viņu vārdā romieši viņu sita krustā.
Bet viņš piedeva saviem ienaidniekiem un sauca: "Tas ir beidzies!"
Viņš nomira, tempļa priekškars pārplīsa uz pusēm, tika guldīts kapā, bet trešajā dienā viņš augšāmcēlās no mirušajiem.
Viņš satika savus mācekļus un daudzus Izraēlā.
Daudzi ebreji ticēja savam ebreju Mesijam
un izplatīt vēsti par viņa augšāmcelšanos.
Tā evaņģēlijs nonāca pie pagāniem.
Bet arī daudzi viņa ļaudis viņam neticēja.
Pārāk drīz kristieši aizmirsa sava ebreju Mesijas izcelsmi
un vajāja savu tautu, jūdus.
Bet Jēzus nekad neaizmirsa savu mīlestību pret jūdu tautu.
Kādu dienu viņš nāks atkal, un viņi pieņems viņu par Mesiju,
ebreju karalis.
Lai viņš arī tevi izglābj un samierina ar Dievu!
© Stefana Frēliha Lieldienu dzejolis, 2024. gada 23. marts
Uz tava krusta
Kad es stāvu uz tava krusta
un tur, Jēzu, redzi savas ciešanas,
tad viss ap mani kļūst nenozīmīgs.
Es zinu, ka neko nevaru atnest,
kas rada izlīgumu ar jums.
Zināšanas, vara, atzinība un bagātība
izkūst kā vasks,
jo tiem nav nekādas vērtības nāves priekšā.
Es varu nākt tikai tāda, kāda esmu,
nožēlojams, nabags, vājš, kā grēcinieks,
bez iespējas kaut ko sasniegt no manas puses.
Bet es zinu, ka tu tur nomiri manis dēļ.
Tu esi veicis izpirkšanu,
upurējot sevi,
man, kas tevi nemeklēju.
Tu mani atradi
un mans parāds ir samaksāts uz visiem laikiem,
žēlastībā tu mani esi uzņēmis.
Es paklanos tev,
jo tu esi pazemojies
un iztukšoja sevi.
Neviens tev neatņēma dzīvību,
pat ja daudziem tā šķita,
tu savu dzīvību atdevi labprātīgi.
Ar to tu mani atvedi no nāves dzīvē.
Ja es tagad stāvēšu pie tava krusta,
nekad neļauj man aizmirst
ko tu man tur izdarīji,
lai es ar to nekļūtu lepns,
ko es nevarēju nopelnīt.
Dzīve man tika dota pie tava krusta.
© Stefana Frēliha Lieldienu dzejolis, 2014. gada 6. aprīlis
No šaubīšanās līdz ticēšanai
Ja arī tu brīnies, kā mirušais var augšāmcelties, tad nāc un paskaties! Esi šokēts ar sievietēm, jo viņas tagad atrod kapu tukšu. Bet klausieties kopā ar viņiem, kad parādās eņģelis un saka, ka krustā sisto vairs nav. Ja jums ir šaubas, tad šaubieties kopā ar Tomu, bet ņemiet līdzi Jēzus roku un sajūtiet viņa krustā sišanas stigmas kopā ar mācekļiem no Emmausas maizi, ko svešinieks lauž, aizraušanās pilns, jo svešinieks tagad izskaidro, kāpēc Mesija patiešām. ir jāmirst. Un tad brīnies, jo tagad saproti, ka svešinieks nav svešinieks, bet gan pats Jēzus, kurš bija starp mums neatpazīts. Viņš augšāmcēlās no nāves. Jūs varat šaubīties, bet paskatieties ar liecinieku acīm, kuri tajā laikā bija tur. Klausieties ar ausīm, garšojiet un smaržojiet ar visām maņām. Jo Jēzus patiesi ir augšāmcēlies un mēs varam uzticēties mācekļu liecībām. Pat šodien Jēzu joprojām var pieredzēt ar visām maņām. Ir labi iemesli viņam ticēt. Neviens tevi nenosoda, jo tev ir šaubas par patiesību. Tas ir normāli. Bet jums nav jāpaliek šaubās. Mēs pārejam no šaubīšanās uz redzēšanu un izbrīnu. Mēs pārejam no izbrīna uz atzīšanu uz pārliecību. Tātad mūsu ticība tiek stiprināta, jo Jēzus patiešām ir augšāmcēlies.